Marinai un Vjačeslavam bija savs bizness. Nedaudz neparasts. Viņi bija “atkritumu karaļi”, kā tos sauca pilsētā. Tas ir, ieņēma vēl nenodarbinātu nišu savā pilsētā – pārstrādāja atkritumus. Un, kā jūs saprotat, tādu “labumu” pilsētā ir ļoti daudz.
Ģimenē uzņēmēju pāriem nebija tik gludi, kā abi būtu gribējuši. Pārticība bija gan, bet desmit laulības gadu laikā viņu māja nebija pilna ar bērnu smiekliem.
Cik izmeklējumu viņi šajā laikā bija izgājuši, cik analīžu nodevuši… tas viss bija pilnīgi bez rezultātiem, un, kā izrādījās, līdz šim nebija skaidrs, kurā no viņiem bija vaina.
Savas emocijas viņi viens otram skaļi neizteica, bet starp viņiem bija kaut kāda siena, kas ar katru dienu kļuva arvien augstāka. Tajā dīvainajā, bet kā vēlāk izrādījās, laimīgajā dienā Marina ar vīru devās apskatīt jaunu atkritumu poligonu, uz kurieni viņiem vajadzēja izvest atkritumus tālākai pārstrādei.
Dažus konteinerus viņu darbinieki jau ir izveduši, pēc pāris dienām būs gatavs žogs, kas norobežos poligona teritoriju no ziņkārīgo acīm un, galvenais, no nelūgtiem viesiem, kam patīk parakāties atkritumos. Marīna nolēma apiet teritoriju un pašai pārliecināties, ka viss ir kārtībā. Viņa bija stipra un izturīga sieviete, kura nebaidījās no smakām un netīrumiem, viņa godīgi veica savu darbu. Ja jau darīt darbu, tad kārtīgi, ar tīru sirdsapziņu. Un viņa neuzticēja citiem pat visnetīrākos darbus.
Sieviete jau atgriezās pie mašīnas, kad no atkritumu kaudzes apakšas izdzirdēja sažņaugtu pīkstienu. Viņa piegāja tuvāk un ieklausījās, pīkstieni atkārtojās un kļuva intensīvāki. “Kaķēni vai kucēni”, viņa nodomāja un ar kailām rokām sāka izmētāt atkritumus. Ne visi būtu izdarījuši tik neapdomīgu rīcību, bet acīmredzot liktenis bija atsūtījis tieši viņu tam, kurš tikko pīkstēja atkritumu kaudzē. Marinai nekādi neizdevās tikt līdz pīkstienu avotam.
Viņa piezvanīja vīram un lūdza atnākt. Vīrs pienāca tuvāk, un uzreiz nesaprata, kāpēc viņa sieva stāv uz ceļiem un rokās atkritumos. Bet, izdzirdis pīkstienus, viņš sāka darīt to pašu. Laulātie bija šokēti, kad beidzot izraka to, kas izdvesa tās ņaudošās skaņas. Tas bija jaundzimušais zīdainis, spriežot pēc visa neiznēsāts. Jo viņš izskatījās ļoti mazs.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu